Eirozonas uzņēmumi prognozē lēnāku cenu un algu pieaugumu

ECB aptauja rāda, ka konflikts Tuvajos Austrumos joprojām rada būtiskus izaicinājumus eirozonas uzņēmumiem. Reaģējot uz ģeopolitisko spriedzi, 36 % uzņēmumu meklējuši alternatīvus izejvielu un materiālu piegādātājus, savukārt 31 % ieguldījuši energoefektivitātes uzlabošanā. Vienlaikus 21 % uzņēmumu norādījuši, ka veido papildu krājumus, lai mazinātu iespējamo piegādes ķēžu traucējumu ietekmi.

Pēc Citadeles eksperta teiktā, raugoties arī Latvijas kontekstā, uzņēmumu galvenie izaicinājumi joprojām ir ilgstošā globālā nenoteiktība, ģeopolitiskie riski, darbaspēka trūkums un pieaugošās darbības izmaksas.

“Energoresursu un naftas cenu svārstības ir veicinājušas inflācijas spiedienu, kas savukārt var izraisīt augstākas procentu likmes un palielināt uzņēmumu izmaksas. Pēdējo gadu notikumi skaidri parādījuši, ka uzņēmumiem arvien vairāk jādomā ne tikai par izmaksu efektivitāti, bet arī par piegāžu drošību un darbības nepārtrauktību. Tāpēc alternatīvu piegādātāju meklēšana, energoefektivitātes uzlabošana un krājumu veidošana kļuvusi par nozīmīgu ilgtermiņa riska pārvaldības stratēģijas sastāvdaļu,” pauž V. Žagūnis.

Saskaņā ar ECB aptauju, eirozonas uzņēmumi ziņojuši par nelielu finansējuma vajadzību pieaugumu, kas liecina par gatavību turpināt attīstības projektus arī salīdzinoši augstu procentu likmju vidē. Vienlaikus aptaujā redzamas atšķirības starp uzņēmumu grupām, proti, kamēr lielie uzņēmumi norāda uz nelielu aizdevumu pieejamības uzlabošanos, mazie un vidējie uzņēmumi ziņo par finansējuma pieejamības pasliktināšanos.

“Kreditēšanas vide uzņēmumiem joprojām ir izaicinoša, tomēr ECB aptauja rāda, ka pieprasījums pēc finansējuma saglabājas. Tas liecina, ka uzņēmumi arī sarežģītos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos turpina meklēt attīstības iespējas. Latvijā banku sektors ir gatavs finansēt dzīvotspējīgus projektus, taču izaicinājumi bieži rodas uzņēmumu pusē, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kur biznesa plānošanas kvalitāte un finanšu pratība ir ļoti atšķirīga. Tāpēc finansējuma saņemšanā izšķiroša nozīme ir kvalitatīvi sagatavotam biznesa plānam, skaidram investīciju pamatojumam un uzņēmuma spējai pārvaldīt iespējamos riskus," norāda V. Žagūnis.

Viņš uzsver, ka Latvijā šobrīd vērojama pieaugoša interese par finansējuma iespējām, kā arī palielinās aizdevumu pieteikumu un investīciju projektu skaits. To veicina arī pieejamās valsts atbalsta programmas, kas paplašina uzņēmumu piekļuvi kapitālam, tostarp uzņēmumiem ar vājākiem finanšu rādītājiem, kuriem citkārt finansējuma piesaiste varētu būt sarežģītāka.