3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbvietu

Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 8,4 tūkstoši. No visām Latvijā pieejamām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,1 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,8 %, bet privātajā – 1,8 %.

Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, brīvo darbvietu skaits ir samazinājies par 3,7 tūkst. jeb 16,1 %. Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājies par 2,3 tūkst. jeb 21,9 %, savukārt privātajā sektorā – par 1,4 tūkst. jeb 11,1 %.

2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 888,5 tūkst. aizņemto darbvietu. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 2,7 tūkst. jeb 0,3 %. Sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits gada laikā pieaudzis par 2,6 tūkst. jeb 0,9 %, savukārt privātajā sektorā – par 0,1 tūkst. jeb 0,01 %.

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 3,8 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,9 % un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 2,2 %.

No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6,3 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē – 2,9 %, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – 2,8 %, un transporta un uzglabāšanas nozarē – 2,5 %.

Reģionos 2025. gada 3. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 2,8 % jeb 13,6 tūkst., viszemākais – Latgalē (1,1 % jeb 0,7 tūkst.).

Zemgalē brīvas bija 1,4 % jeb 0,9 tūkst., savukārt Vidzemē un Kurzemē brīvo darbvietu īpatsvars bija vienāds, attiecīgi – 1,2 % jeb 1,0 tūkst. darbvietu.