OECD samazinājusi globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2023. gadam

Cenu kritumu pirkšana šogad daudziem varētu būt izrādījusies visai sāpīga padarīšana. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) ziņo, ka šis gads šādai “Buying the Dip” stratēģijai ir pats sliktākais beidzamajos teju 100 gados jeb kopš 1930. gadiem, kad ASV sevi bija pieteikusi, iespējams, visu krīžu krīze jeb Lielā depresija.

Šis septembris, šķiet, būs vien apstiprinājums jau tā sliktajai šī mēneša reputācijai finanšu tirgū. Parasti mēdz būt tā, ka septembrī akciju tirgi sagurst. Attiecīgi arī šā gada šis mēnesis šajā ziņā nav bijis izņēmums. Visai iespējams ir tas, ka pie šādiem krituma tempiem drīz var tikt testēti arī vasaras sākuma akciju cenu zemākie punkti.

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu "lipīgo" inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2.25%/2.50% uz 3.00%/3.25% koridoru. Savās pārdomās par aktuākajiem notikumiem dalās Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs.

Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.