• OMX Baltic−0,56%315,39
  • OMX Riga−0,6%1 009,16
  • OMX Tallinn−0,45%2 240,36
  • OMX Vilnius−0,58%1 482,87
  • S&P 500−3,7%6 910,39
  • DOW 30−1,93%48 147,33
  • Nasdaq −5,28%22 617,73
  • FTSE 100−1,02%10 346,34
  • Nikkei 225−5,06%56 436,65
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,19
  • OMX Baltic−0,56%315,39
  • OMX Riga−0,6%1 009,16
  • OMX Tallinn−0,45%2 240,36
  • OMX Vilnius−0,58%1 482,87
  • S&P 500−3,7%6 910,39
  • DOW 30−1,93%48 147,33
  • Nasdaq −5,28%22 617,73
  • FTSE 100−1,02%10 346,34
  • Nikkei 225−5,06%56 436,65
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,19
Tagad arī viltus Investoru Klubi un Jāņi Šķupeļi no jums grib dabūt naudu. Absolūti izšķirīga aizsardzības līnija pret krāpniekiem ir pats cilvēks.
Krāpnieki kopē identitātes, bet pēdējā aizsardzības līnija esi tu
  • Foto: Pixabay
Arī Investoru Klubu ir sasniegušas krāpniecības shēmas. Cilvēkiem mūsdienās arvien izšķirīgāk ir atšķirt patiesu informāciju no krāpnieciskas. Tomēr kādā neīstā brīdī tas var nebūt nemaz tik viegli.
Viens ir krāpniecību aprakstīt tad, kad redzi dažādus tās piemērus no malas ar citiem. Tomēr jau citas sajūtas pārņem brīdī, kad redzi, ka tiek veidotas grupas sociālajos medijos, kurās it kā es pats nosacīti skaidrā latviešu valodā rakstu un aicinu cilvēkus veikt kādas ar investīcijām saistītas darbības vai mēģinu izspiest informāciju, kas tad nešaubīgi pēc tam tiks likta lietā tālākām krāpnieciskām darbībām. Nekāds brīnums droši vien nebūs arī tas, ka šādai shēmai būs arī video formāts.
Dažādi krāpšanas gadījumi notiek visu laiku. Tomēr, ņemot vērā aktuālo šādu personīgo iesaisti, ir grūti to, nedaudz atkāpjoties no ierastā Investoru Kluba satura, neadresēt.
Bet kopē arī visu citu
Vēl sevišķi populārs krāpnieku mērķis identitātes zādzībai, mēģinot pārkāpt pāri uzticamības barjerai, ir banku darbinieki. Iegūstot šādu uzticību, krāpnieku ceļš līdz naudai var būt īsāks. Es pats, piemēram, esmu saņēmis karstas kriptovalūtu un akciju pirkšanas rekomendācijas no it kā Luminor bankas galvenā ekonomista Pētera Strautiņa.
Tomēr šādas shēmas var būt niansētākas un noslīpētākas. Banka Citadele brīdinājusi par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem, tostarp par bankas vadītāju un bankas drošības funkcijas darbiniekiem.
Krāpnieku shēmu atpazīšanas ziņā nav viegli jau tagad. Kādam nevajadzētu sevi maldināt ar to, ka tas pret tām būtu imūns. Nepareizajā brīdī kāda pareizā krāpšanas shēma var samulsināt pat gudrākos no mums.
Šajā ziņā, ja nenotiks brīnumi, kļūs vēl tikai grūtāk. Tas tādēļ, ka krāpnieku piedāvājums garantēti kļūs arvien pārliecinošāks.
Var teikt, ka mākslīgais intelekts dod, bet tas arī ņem. Krāpnieku rokās tas ir izcils rīks, lai palielinātu to vērienu un shēmu efektivitāti. Izmantojot mākslīgo intelektu, šādi noziedznieki veido viltus vietnes internetā, atdarina balsis un izstrādā visdažādākos scenārijus, lai apkrāptu potenciālos upurus. Šādi rīki bez īpašām tehniskām zināšanām un lieliem resursiem ļauj īstenot, piemēram, tā sauktos pikšķerēšanas uzbrukumus un investīciju krāpšanas shēmas.
Izšķiroša aizsardzības līnija ir pats cilvēks
Bet ko darīt? Kādas maģiskās zāles, krāpniekiem arvien pielāgojoties, atrast būs grūti, ja ne neiespējami. Absolūti izšķirīga aizsardzības līnija ir pats cilvēks. Neviens cits to no pilnīgi visām briesmām nepasargās.
Ikvienam jābūt piesardzīgam, kad tas saņem jebkāda veida negaidītas ziņas no personām, kuras uzdodas par kāda uzņēmuma vai institūcijas darbiniekiem, pat, piemēram, tā paša Jāņa Šķupeļa (krāpniekiem vai to izmantotajam mākslīgajam intelektam domājot, ka esmu kāda diža finanšu pasaules slavenība). Jāsaprot, ka saziņas lietotnēs redzamais personas vārds un fotogrāfija neapliecina ziņas sūtītāja identitāti.
Arī Finanšu nozares asociācija (FNA) turklāt atgādina: arī tas, ka zvanītājs vai ziņas sūtītājs zina jūsu vārdu, personas kodu vai citu patiesu informāciju, neapliecina viņa uzticamību. Tāpat piesardzīgi jāvērtē internetā sastopamie ieguldījumu piedāvājumi un solījumi, sevišķi tādi, kas sola ātru un garantētu peļņu.
Dažkārt šādas grupas var palīdzēt atpazīt to sekotāji. Proti, var būt skaidri redzams, ka liela daļa no tiem nekādā veidā nav saistīta ar Latviju.
Izrietoša liela negatīvā lieta, ir, ka beigās mēs sākam dzīvot tādā pasaulē, kad nekam vairs nevar īsti uzticēties. Tas izklausās slikti, ja ņem vērā faktu, ka ļoti būtiska mūsdienu dzīves daļa notiek internetā. Tad arī dažkārt vajadzīgas situācijas risināt var būt krietni grūtāk.
FNA nupat apkopotie dati liecina, ka s eptembrī Latvijā informācija ir par īstenotiem 269 naudas izkrāpšanas gadījumiem. Kopējā izkrāptā summa tajos bijusi par 18% lielāka nekā augustā, taču joprojām par aptuveni 38% mazāka nekā jūlijā, kad iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā miljonu eiro.
Lielākos zaudējumus septembrī radījušas tieši krāpnieciskas investīciju shēmas. Proti, investīciju krāpšanas kategorijā septembrī īstenoti 112 gadījumi, kuros izkrāpts 371 tūkstotis eiro. Salīdzinājumā ar augustu, kad īstenoti 126 šādi gadījumi un izkrāpti 167 tūkstoši eiro, gadījumu skaits samazinājies, taču izkrāptā summa vairāk nekā dubultojusies.
Te var apskatīties, ko, lai pasargātu sevi no krāpniecības, iesaka FNA.

Saistītie raksti

Satura mārketings
  • 16.11.26, 10:33
Bigbank piedāvā vienīgo norēķinu kontu uzņēmumiem Latvijā, kurā nauda pelna
Bigbank paplašina savu klātbūtni Latvijas banku tirgū, līdzās uzņēmumu finansēšanai arvien aktīvāk attīstot arī ikdienas bankas pakalpojumus. Jaunākais solis šajā virzienā ir norēķinu konts uzņēmumiem ar nosacījumiem, kas šobrīd izceļas Latvijas banku tirgū: par konta atlikumu Bigbank maksā 2 % gadā, savukārt konta uzturēšana un SEPA maksājumi ir bez maksas.

Hetkel kuum

Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem

Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.

Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu