Arī Investoru Klubu ir sasniegušas krāpniecības shēmas. Cilvēkiem mūsdienās arvien izšķirīgāk ir atšķirt patiesu informāciju no krāpnieciskas. Tomēr kādā neīstā brīdī tas var nebūt nemaz tik viegli.
Viens ir krāpniecību aprakstīt tad, kad redzi dažādus tās piemērus no malas ar citiem. Tomēr jau citas sajūtas pārņem brīdī, kad redzi, ka tiek veidotas grupas sociālajos medijos, kurās it kā es pats nosacīti skaidrā latviešu valodā rakstu un aicinu cilvēkus veikt kādas ar investīcijām saistītas darbības vai mēģinu izspiest informāciju, kas tad nešaubīgi pēc tam tiks likta lietā tālākām krāpnieciskām darbībām. Nekāds brīnums droši vien nebūs arī tas, ka šādai shēmai būs arī video formāts.
Dažādi krāpšanas gadījumi notiek visu laiku. Tomēr, ņemot vērā aktuālo šādu personīgo iesaisti, ir grūti to, nedaudz atkāpjoties no ierastā Investoru Kluba satura, neadresēt.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Katrā ziņā redzams, ka krāpniekiem ļoti populāri tagad ir kopēt identitātes, ko tie acīmredzami spēj izdarīt labāk un ātrāk. Tas var būt kāds uzņēmums, vadības institūcija, influenceris – jebkas, ko tagad var viegli nokopēt virtuālajā vidē.
Ja agrāk šādas shēmas vismaz latviešu valodā bija viegli atpazīt, jo viss rakstītais bija ļoti smagnēji notulkots, tad tagad valodu barjeras viegli krāpniekiem ļauj pārlēkt mākslīgais intelekts.
Kā gan joprojām var manīt, redzami arī aicinājumi pārslēgties uz nodarbībām angļu valodā. Rezultātā ar maldinošām saitēm droši vien cilvēki tiek novirzīti uz krāpnieciskām vai inficētām vietnēm internetā.
Attiecīgi arī Investoru Kluba gadījumā tiek veidotas jaunas grupas sociālajos medijos, kas vizuāli un pēc apraksta ir ļoti līdzīgas vai pat vismaz sākotnēji var šķist identiskas oriģinālajai medija grupai.
Tad tiek nokopēti Investoru Kluba darbinieku profili ar visām to fotogrāfijām. Galu galā, krāpniekiem, iefiltrējoties dažādās grupās, tiek vākti šīs grupas sekotāji un, piemēram, šāds viltus Jānis Šķupelis sāk rakstīt dažāda veida tekstus, kam mērķis ir cilvēku ievilkt dziļāk zirnekļa tīklā, lai rezultātā no viņa izspiestu vajadzīgo, kas, visticamāk, būs viņa nauda.
Cik es esmu par šiem gadījumiem lietas kursā, krāpnieki parasti sociālajos tīklos nobloķē oriģinālos uzņēmuma un tā darbinieku kontus. Tas nozīmē, ka oriģinālā uzņēmuma vai institūcijas darbiniekiem tos atrast ir grūtāk.
Tāpat opcijas šādu identitāti zogošo kontu nobloķēšanā var būt ierobežotas un prasīt laiku. Tādējādi labākais, ko šajā sakarā var ātri darīt, ir vienkārši par to uzrakstīt un brīdināt savus lasītājus un sekotājus, lai tie būtu piesardzīgi. Tas būtu arī aicinājums mūsu lasītājiem un pasākumu apmeklētājiem, ja iespējams, ziņot par šādām darbībām un bloķēt šādus kontus.
Jāsaka, ka Investoru Klubam, protams, ir šāda priekšrocība un par mūsdienu krāpniecību, gribēsies to vai negribēsies, droši vien būs jārunā vairāk arī nākotnē. Tomēr ne visiem, kuriem tiek nozagta identitāte, tvēriens var būt tik plašs.
Vēl sevišķi populārs krāpnieku mērķis identitātes zādzībai, mēģinot pārkāpt pāri uzticamības barjerai, ir banku darbinieki. Iegūstot šādu uzticību, krāpnieku ceļš līdz naudai var būt īsāks. Es pats, piemēram, esmu saņēmis karstas kriptovalūtu un akciju pirkšanas rekomendācijas no it kā Luminor bankas galvenā ekonomista Pētera Strautiņa.
Tomēr šādas shēmas var būt niansētākas un noslīpētākas. Banka Citadele brīdinājusi par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem, tostarp par bankas vadītāju un bankas drošības funkcijas darbiniekiem.
Krāpnieku shēmu atpazīšanas ziņā nav viegli jau tagad. Kādam nevajadzētu sevi maldināt ar to, ka tas pret tām būtu imūns. Nepareizajā brīdī kāda pareizā krāpšanas shēma var samulsināt pat gudrākos no mums.
Šajā ziņā, ja nenotiks brīnumi, kļūs vēl tikai grūtāk. Tas tādēļ, ka krāpnieku piedāvājums garantēti kļūs arvien pārliecinošāks.
Var teikt, ka mākslīgais intelekts dod, bet tas arī ņem. Krāpnieku rokās tas ir izcils rīks, lai palielinātu to vērienu un shēmu efektivitāti. Izmantojot mākslīgo intelektu, šādi noziedznieki veido viltus vietnes internetā, atdarina balsis un izstrādā visdažādākos scenārijus, lai apkrāptu potenciālos upurus. Šādi rīki bez īpašām tehniskām zināšanām un lieliem resursiem ļauj īstenot, piemēram, tā sauktos pikšķerēšanas uzbrukumus un investīciju krāpšanas shēmas.
Izšķiroša aizsardzības līnija ir pats cilvēks
Bet ko darīt? Kādas maģiskās zāles, krāpniekiem arvien pielāgojoties, atrast būs grūti, ja ne neiespējami. Absolūti izšķirīga aizsardzības līnija ir pats cilvēks. Neviens cits to no pilnīgi visām briesmām nepasargās.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Ikvienam jābūt piesardzīgam, kad tas saņem jebkāda veida negaidītas ziņas no personām, kuras uzdodas par kāda uzņēmuma vai institūcijas darbiniekiem, pat, piemēram, tā paša Jāņa Šķupeļa (krāpniekiem vai to izmantotajam mākslīgajam intelektam domājot, ka esmu kāda diža finanšu pasaules slavenība). Jāsaprot, ka saziņas lietotnēs redzamais personas vārds un fotogrāfija neapliecina ziņas sūtītāja identitāti.
Arī Finanšu nozares asociācija (FNA) turklāt atgādina: arī tas, ka zvanītājs vai ziņas sūtītājs zina jūsu vārdu, personas kodu vai citu patiesu informāciju, neapliecina viņa uzticamību. Tāpat piesardzīgi jāvērtē internetā sastopamie ieguldījumu piedāvājumi un solījumi, sevišķi tādi, kas sola ātru un garantētu peļņu.
Dažkārt šādas grupas var palīdzēt atpazīt to sekotāji. Proti, var būt skaidri redzams, ka liela daļa no tiem nekādā veidā nav saistīta ar Latviju.
Izrietoša liela negatīvā lieta, ir, ka beigās mēs sākam dzīvot tādā pasaulē, kad nekam vairs nevar īsti uzticēties. Tas izklausās slikti, ja ņem vērā faktu, ka ļoti būtiska mūsdienu dzīves daļa notiek internetā. Tad arī dažkārt vajadzīgas situācijas risināt var būt krietni grūtāk.
FNA nupat apkopotie dati liecina, ka s eptembrī Latvijā informācija ir par īstenotiem 269 naudas izkrāpšanas gadījumiem. Kopējā izkrāptā summa tajos bijusi par 18% lielāka nekā augustā, taču joprojām par aptuveni 38% mazāka nekā jūlijā, kad iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā miljonu eiro.
Lielākos zaudējumus septembrī radījušas tieši krāpnieciskas investīciju shēmas. Proti, investīciju krāpšanas kategorijā septembrī īstenoti 112 gadījumi, kuros izkrāpts 371 tūkstotis eiro. Salīdzinājumā ar augustu, kad īstenoti 126 šādi gadījumi un izkrāpti 167 tūkstoši eiro, gadījumu skaits samazinājies, taču izkrāptā summa vairāk nekā dubultojusies.
Bigbankpaplašina savu klātbūtni Latvijas banku tirgū, līdzās uzņēmumu finansēšanai arvien aktīvāk attīstot arī ikdienas bankas pakalpojumus. Jaunākais solis šajā virzienā ir norēķinu konts uzņēmumiem ar nosacījumiem, kas šobrīd izceļas Latvijas banku tirgū: par konta atlikumuBigbankmaksā 2 % gadā, savukārt konta uzturēšana un SEPA maksājumi ir bez maksas.