• OMX Baltic−0,02%317,18
  • OMX Riga−0,4%1 015,29
  • OMX Tallinn0,08%2 250,52
  • OMX Vilnius−0,27%1 491,58
  • S&P 500−1,51%7 213,27
  • DOW 30−1,73%49 332,22
  • Nasdaq −1,55%24 052,09
  • FTSE 100−0,93%10 452,68
  • Nikkei 2250,71%59 444,21
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,19
  • OMX Baltic−0,02%317,18
  • OMX Riga−0,4%1 015,29
  • OMX Tallinn0,08%2 250,52
  • OMX Vilnius−0,27%1 491,58
  • S&P 500−1,51%7 213,27
  • DOW 30−1,73%49 332,22
  • Nasdaq −1,55%24 052,09
  • FTSE 100−0,93%10 452,68
  • Nikkei 2250,71%59 444,21
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,19
Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs
Pensija nav tikai par pensionāriem
  • Foto: Kristaps Liepa
Katru rudeni sabiedrības uzmanības centrā nonāk pensiju indeksācija – pensiju pieaugums, kas palīdz senioriem saglabāt pirktspēju laikā, kad aug cenas. Taču šodien strādājošajiem daudz būtiskāka ir pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācija, kas ietekmē mūsu nākotnes pensijas apmēru. Tās rezultātā katru gadu tiek palielināts aprēķinātais pensiju kapitāls, ņemot vērā algu un darba tirgus attīstību. Vienkāršoti sakot, šodienas ekonomikas izaugsme kļūst par daļu no mūsu nākotnes pensijas.
Tas ir labs atgādinājums par kādu vienkāršu patiesību – pensija nesākas dienā, kad sasniedzam pensionēšanās vecumu. Tā veidojas visa darba mūža garumā.
Nākotnes pensija ir ekonomikas spogulis
Tas nozīmē, ka arī pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācijas temps nākotnē, visticamāk, būs mērenāks, un varētu sasniegt aptuveni 2,5–3,5% gadā.
Pietiekamai pensijai nākotnē būs nepieciešami visi trīs līmeņi
Pašlaik lielāko daļu šī brīža pensiju veido pensiju 1. līmenis. To papildina arī pēdējo gadu straujais pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācijas temps. Tas var radīt priekšstatu, ka ar 1. līmenī nākotnē būs pietiekami. Taču demogrāfiskās tendences jau nākamo 10–15 gadu laikā var būtiski mainīt šo situāciju. Prognozes liecina, ka pensiju 1. līmenis nākotnē varētu nodrošināt tikai 25–30% no pirms pensijas saņemtajiem ienākumiem, salīdzinot ar aptuveni 50% šobrīd.
Tāpēc arvien svarīgāka kļūst pensiju 2. un 3. līmeņa izmantošana. Kopā ar 1. līmeni tie nākotnē varētu nodrošināt 60–70% no ienākumiem pirms pensijas.
Atšķiras arī tas, kā veidojas uzkrājums katrā no pensiju līmeņiem. Pensiju 1. līmeņa kapitālu galvenokārt ietekmē demogrāfija, algu līmenis valstī, nodarbinātība un sociālās iemaksas. Savukārt 2. un 3. līmeņa uzkrājums tiek ieguldīts finanšu tirgos, un tā vērtību ietekmē šo tirgu attīstība.
Pēdējo gadu rezultāti parāda, ka finanšu tirgi sniedz būtisku ieguldījumu pensijas uzkrājuma veidošanā.
No 2023. līdz 2025. gadam vidējā inflācija Latvijā bija 4,6% gadā. Gan pensiju 2., gan 3. līmeņa augsta un zema riska plānu vidējais ienesīgums šajā periodā pārsniedza inflāciju. Tas nenozīmē, ka šāds rezultāts atkārtosies arī nākotnē, taču apliecina, ka uzkrājuma rezultātu ilgtermiņā būtiski ietekmē arī finanšu tirgu sniegums.
Atšķirībā no demogrāfiskajām tendencēm finanšu tirgu nākotnes rezultātus prognozēt ir grūtāk. Ekspertu vērtējumā ilgtermiņa ienesīgums varētu sasniegt ap 5–7% gadā, kamēr inflācija tiek prognozēta 2–3% apmērā. Tāpēc, veidojot pensijas uzkrājumu, ir būtiski izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu.
Pensija ir arī šodienas jautājums
Diskusijās par pensijām vajadzētu vairāk runāt ne tikai par pašām pensijām, bet arī par faktoriem, kas tās veido. Produktivitāte, investīcijas, inovācijas un darbspēka pieejamība nav tikai uzņēmēju vai ekonomistu jautājumi. Tie ir arī nākotnes pensionāru jautājumi. Tāpat svarīga ir ēnu ekonomikas mazināšana – katrs nenomaksātais sociālais nodoklis ietekmē ne tikai konkrēto cilvēku, bet arī pensiju sistēmas kopējo finansējumu.
Pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācija nav tikai skaitlis, kas tiek pārrēķināts reizi gadā. Tā ir daļa no mehānisma, kas šodien strādājošo darba un sociālo iemaksu vērtību pārvērš nākotnes pensijā. Jo labāk izpratīsim, kas šo kapitālu ietekmē, jo apzinātāk varēsim veidot savu nākotnes pensiju, izmantojot arī 2. un 3. līmeņa sniegtās iespējas.

Saistītie raksti

Satura mārketings
  • 16.11.26, 10:33
Bigbank piedāvā vienīgo norēķinu kontu uzņēmumiem Latvijā, kurā nauda pelna
Bigbank paplašina savu klātbūtni Latvijas banku tirgū, līdzās uzņēmumu finansēšanai arvien aktīvāk attīstot arī ikdienas bankas pakalpojumus. Jaunākais solis šajā virzienā ir norēķinu konts uzņēmumiem ar nosacījumiem, kas šobrīd izceļas Latvijas banku tirgū: par konta atlikumu Bigbank maksā 2 % gadā, savukārt konta uzturēšana un SEPA maksājumi ir bez maksas.

Hetkel kuum

Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem

Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.

Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu