“Eurostat” kopējais pensiju aizvietojuma koeficients (Aggregate Replacement Ratio), liecina, ka Latvijā iedzīvotāju ienākumi pēc pensionēšanās sarūk par teju 60 %.
“Tas ir ievērojams ienākumu kritums, ko var mazināt, savlaicīgi veidojot uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Šis uzkrājuma veids ļauj tālredzīgi veidot privāto kapitālu, lai palielinātu vecuma pensijas apmēru. Iemaksas var veikt atbilstoši savām iespējām. Uzkrājumu pārvalda licencēts ieguldījumu pārvaldnieks, kurš iegulda līdzekļus finanšu tirgos. Valsts šos uzkrājumus stimulē ar nodokļu atvieglojumiem, ļaujot katru gadu atgūt 25,5 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) no veiktajām iemaksām, kas faktiski sniedz tūlītēju atdevi kapitālam. Šis privātais uzkrājums paliek personas īpašums, ir mantojams un kalpo kā drošs, personīgs plāns finanšu labklājības saglabāšanai senioru vecumā,” saka Agnese Zvaigznīte.
Pensiju 3. līmeņa uzkrājumam var piekļūt no 55 gadu vecuma. To var saņemt visu uzreiz vai pa daļām, kā arī vienlaikus turpināt veikt uzkrājumu.
Demogrāfijas spiediens
Nepieciešamību pēc personīgā drošības spilvena pastiprina arī demogrāfiskā realitāte. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pensijas vecuma cilvēkiem uzskatāmi parāda krasas atšķirības: vecuma grupā virs 65 gadiem vairāk nekā divas trešdaļas (65,5 %) no visiem senioriem ir sievietes.
Sociālo spiedienu un nabadzības risku pastiprina mājsaimniecību struktūra – 2026. gada sākumā 155,8 tūkstoši senioru dzīvoja pilnīgi vieni. Ņemot vērā demogrāfisko proporciju, šī statistika visvairāk skar sievietes, kurām vecumdienās vienatnē ir jātiek
galā ar visiem mājokļa un sadzīves izdevumiem, tādēļ savlaicīga uzkrājuma veidošana ir izšķirošs solis finansiālās drošības stiprināšanai.