ASV mājokļu tirgū jūlijā aktivitāte mazinājās
ASV mājokļu tirgus jau vairākus gadus stagnē, turklāt salīdzinoši vājāka aktivitāte saglabājās jauno mājokļu segmentā, kur šā gada pirmajos septiņos mēnešos darījumu skaits bija vidēji par nepilniem 4 % zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Tikmēr esošo mājokļu segmentā jūlijā saglabājās mērena izaugsme gada griezumā, un šā gada pirmajos septiņos mēnešos pārdošanas apjomi pieauga par 1,1 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Līdzīga aina bija vērojama arī mājokļu cenās. Esošo mājokļu cenas turpināja lēni augt gada griezumā, pēdējos trīs mēnešos pieaugot vidēji par 2 %, savukārt jauno mājokļu segmentā bija vērojams cenu kritums, un jūlijā cenas bija par 0,9 % zemākas nekā pirms gada. Līdz ar ASV valdības ilgtermiņa obligāciju ienesīguma pieaugumu pēdējo mēnešu laikā palielinājās arī 30 gadu hipotekāro kredītu procentu likmes, nostabilizējoties ap 6,7 %.
Salīdzinoši vājā aktivitāte sektorā turpināja uzturēt ASV būvnieku noskaņojumu dziļi pesimisma zonā. Vienlaikus jaunizsniegto būvatļauju skaits pirmo reizi piecu mēnešu laikā uzrādīja pieaugumu gada griezumā, jūlijā palielinoties par 2,4 %. Tas liecina, ka, neraugoties uz vāju aktivitāti mājokļu tirgū, būvniecības sektorā saglabājas piesardzīgs optimisms par turpmāko pieprasījuma atjaunošanos.
Kevins Voršs uzsvēra, ka cīņa ar inflāciju ASV vēl nav noslēgusies
Kevins Voršs savā uzrunā Džeksonholā, ikgadējā centrālo baņķieru sanāksmē, uzsvēra, ka inflācija ASV joprojām ir pārāk augsta. Viņš norādīja, ka 2 % inflācijas līmenis saglabājas kā Federālās rezervju sistēmas (FRS) mērķis, vienlaikus raksturojot ASV darba tirgu kā salīdzinoši veselīgu. Tirgus dalībnieki šo uzrunu interpretēja kā samērā stingru jeb agresīvu signālu par monetārās politikas turpmāko virzību. Pēc uzrunas pieauga tirgus dalībnieku novērtētā varbūtība, ka FRS jau šā gada septembrī varētu paaugstināt procentu likmes, no vidēji 35 % līdz 50 %. Vienlaikus fjučeru tirgus sāka iecenot divus pilnus procentu likmju paaugstinājumus līdz nākamā gada vidum.
Savā uzrunā Voršs arī atkārtoja, ka publicētās nākotnes norādes par monetārās politikas kursu var traucēt tirgus dalībniekiem pieņemt uz datiem balstītus lēmumus, tādēļ monetārās politikas lēmumiem arī turpmāk jābūt balstītiem galvenokārt aktuālajos ekonomikas datos un to izvērtējumā.