Sāk mērīt Latvijas uzņēmumu finanšu veselību

Vienlaikus dati rāda izteiktas atšķirības uzņēmumu vidū – 43% analizēto uzņēmumu finanšu veselība novērtēta kā izcila, bet ceturtajai daļai jeb 25% tā novērtēta kā slikta. Augstākie vidējie finanšu veselības vērtējumi jūlijā reģistrēti telekomunikāciju, azartspēļu un veselības aprūpes nozarēs, savukārt zemākie – ķīmisko vielu ražošanā un būvniecībā.

Uzņēmumu sadalījums pa vērtējuma grupām rāda polarizētu ainu. Izcilu vērtējumu jeb 91–100 punktus saņēmuši 43% uzņēmumu, labu vērtējumu – 14%, apmierinošu – 10%, bet vēl 8% uzņēmumu finanšu veselība novērtēta kā uzlabojama. Savukārt 25% uzņēmumu vērtējums bijis robežās no 0 līdz 60 punktiem, kas atbilst sliktam finanšu veselības līmenim.

Kā norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs: “87 punktu vidējais vērtējums sākotnēji rada iespaidu par ļoti labu Latvijas uzņēmumu finanšu veselību, taču uzņēmumu sadalījums rāda daudz nevienmērīgāku ainu. Īpaši uzmanības vērts ir rentabilitātes kritums gandrīz pusei analizēto uzņēmumu. Tas var liecināt, ka daļa uzņēmumu, lai arī šobrīd ir finansiāli stabili, saskaras ar pieaugošu spiedienu uz peļņas maržām. Ja šāda tendence turpināsies, tā ar laiku var atspoguļoties arī uzņēmumu kredītspējā un iespējās piesaistīt finansējumu.”

Finanšu stabilitātes novērtējumā tiek ņemts vērā uzņēmuma pašu kapitāls, rentabilitāte un lielums. Attīstības tendenču sadaļā tiek analizētas apgrozījuma, rentabilitātes un pašu kapitāla izmaiņas, savukārt trešā faktoru grupa ietver uzņēmuma darbības vēsturi, nodokļu disciplīnu un konkrētās nozares risku. Novērtējot nozares risku, tiek ņemts vērā arī tas, cik bieži attiecīgās nozares uzņēmumi vēsturiski nonākuši līdz maksātnespējai.

Katram faktoram piešķirts atšķirīgs svars. Indeksa metodoloģija izstrādāta, balstoties uz Capitalia vairāk nekā 15 gadu pieredzi uzņēmumu finansēšanā Baltijā. Uzņēmumu rezultāti tiek iedalīti piecās grupās: izcils vērtējums ir 91–100 punkti, labs – 81–90, apmierinošs – 71–80, uzlabojams – 61–70, bet slikts – 0–60 punkti.

Aprēķinos tiek izmantoti publiski pieejami dati, tostarp Uzņēmumu reģistra informācija par uzņēmuma juridisko statusu, vecumu un kapitālu, gada pārskatu finanšu dati, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā informācija.

Turpmāk uzņēmumu finanšu veselības indekss tiks publicēts katru mēnesi.