Dzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?

“Dati apliecina, ka atsevišķi pamatizdevumi rada slogu iedzīvotāju budžetam, turklāt par vairākām ikdienas precēm un pakalpojumiem Latvijā jau maksājam Rietumeiropas līmeņa cenas vai pat vairāk. Vienlaikus kopējo dzīves dārdzību joprojām amortizē zemākas pakalpojumu izmaksas. Tomēr ar katru gadu kopējā dzīves dārdzība arvien pietuvojas ES vidējam līmenim. Šo situāciju lielā mērā nosaka Latvijā un visā Baltijas reģionā vērojamā straujā algu konverģence, kas mudina vietējos ražotājus un tirgotājus paaugstināt cenas, lai segtu augošās darbaspēka izmaksas. Tā kā pārtika un apģērbs ir viegli importējamas preces, to cenas Eiropas līmeni sasniedz pirmās, kamēr vietējais pakalpojumu sektors šim līmenim vēl tikai pielāgojas,” saka bankas Citadele ekonomists Kārlis Purgailis.

Salīdzinot Baltijas valstis, dati iezīmē divas atšķirīgas tendences. Lietuvā kopējais mājsaimniecību patēriņa cenu līmenis ir tieši tāds pats kā Latvijā – 83 % no ES vidējā, un dzīves dārdzība abu valstu preču un pakalpojumu segmentos ir ļoti līdzīga.

Turpretī Igaunijā šis rādītājs ir praktiski vienāds ar ES vidējo un sasniedz 101 %. Ziemeļu kaimiņvalstī ir dārgāka pārtika, apģērbs un apavi, alkohols un tabakas izstrādājumi un arī mājokļa izmaksas jau tuvojas ES vidējam līmenim.

Lai gan Latvijā un Lietuvā dzīves dārdzība joprojām mazāka nekā Igaunijā, dzīvi abās valstīs vairs nevar uzskatīt par lētu.

2025. gadā mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmenis ES valstīs būtiski atšķīrās – tas svārstījās no 140 % līdz 63 % no ES vidējā rādītāja, kas pieņemts kā bāze (100).

Visaugstākais mājsaimniecību patēriņa cenu līmenis tika reģistrēts Dānijā (140 % no ES vidējā līmeņa), Īrijā (136 %) un Luksemburgā (132 %). Turpretī vismazāk par tām pašām precēm un pakalpojumiem jāmaksā Bulgārijas (63 %), Rumānijas (65 %) un Polijas (73 %) iedzīvotājiem.