Jūlijs finanšu tirgos: ģeopolitika ceļ naftas cenu, tehnoloģiju akciju kritums satricina Āziju

Korejas tirgus, kura struktūru jau iepriekš raksturojām kā “bipolāru” – Samsung Electronics un SK Hynix kopā veido aptuveni pusi no KOSPI vērtības, kļuva par jūlija centrālo stāstu. Rekordliels maržinālo aizņēmumu skaits bija koncentrēts tieši tajās akcijās, kas krita visstraujāk, un korekcija pārauga plašā izpārdošanas vilnī: maržas prasības saņēma vairāk nekā 1,2 milj. kontu – aptuveni katrs trīsdesmitais Korejas pieaugušais.

Situāciju vēl saasināja Korejas Bankas 16. jūlija lēmums pirmo reizi kopš 2023. gada paaugstināt procentu likmes, sašaurinot likviditāti tieši piespiedu pārdošanas brīdī. Mēneša pēdējā nedēļā, kad indekss jau atradās 27% zemāk par jūnija maksimumu, Ķīnas panākumi DUV litogrāfijā (pusvadītāju ražošanas tehnoloģija) un CXMT (atmiņas mikroshēmu ražotājs) IPO Šanhajā lika apšaubīt pieņēmumu par Korejas dominanci atmiņas mikroshēmu tirgū. Sekoja investoru kapitulācija, kas pirmo reizi indeksa vēsturē divas dienas pēc kārtas iedarbināja tirdzniecības apturēšanas mehānismus, un KOSPI mēnesi noslēdza ar 22% kritumu. Tomēr, kad Microsoft un Amazon apstiprināja, ka pieprasījums pēc MI infrastruktūras joprojām strukturāli pārsniedz piedāvājumu, indekss pēdējā tirdzniecības dienā pieauga par rekordlielajiem 18%, bet SK Hynix akcijas sasniedza 30% dienas pieauguma limitu. Zīmīgi, ka fundamentālie rādītāji paniku tā arī neapstiprināja – Korejas mikroshēmu eksports jūlijā pieauga par 179% gada griezumā, sasniedzot 41 mljrd. ASV dolāru.

Japānas tirgus piedzīvoja līdzīgu, taču mērenāku korekciju. Tā kā indeksa kāpumu līdz pat jūnijam bija virzījuši MI un pusvadītāju smagsvari, Japāna nespēja izvairīties no šo akciju krituma pat ar vājākas jenas atbalstu: Nikkei, jūnijā sasniedzot rekordaugstu līmeni tuvu 72 tūkst. atzīmei, jūlijā zaudēja aptuveni 8,7% – pirmo reizi piecu mēnešu laikā noslēdzot mēnesi mīnusos. Vissmagāk cieta atmiņas mikroshēmu ražotājs Kioxia, kura akcijas sabruka par 48%, nokrītot zem puses no jūnija sasniegtā maksimuma.

Japānas Banka bāzes likmi saglabāja 1% līmenī – augstākajā kopš 1995. gada, taču galvenie notikumi risinājās valūtas tirgū. Jena bija noslīdējusi līdz 164 jenām par ASV dolāru, sasniedzot zemāko līmeni kopš 1986. gada, pirms Tokija 30. jūlijā veica intervenci jenas atbalstam aptuveni 8,45 trilj. jenu apmērā. Tā, visticamāk, bija lielākā vienas dienas intervence Japānas vēsturē, turklāt tā saņēma retu publisku atbalstu no Vašingtonas – ASV finanšu ministrs Skots Besents jenu raksturoja kā "ļoti zemu novērtētu".

Līdz mēneša beigām otrā ceturkšņa rezultātus bija paziņojuši 61% S&P 500 uzņēmumu: 86% pārspēja peļņas uz akciju (EPS) prognozes – augstākais īpatsvars kopš 2021. gada otrā ceturkšņa, savukārt 77% pārsniedza ieņēmumu prognozes. Kopējais ieņēmumu pieaugums sasniedza 14%. Kopējais