Gāzes cenas atkal kāpj

Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu šoks līdz patēriņa cenām nonāk ar vairāku mēnešu nobīdi. Tas gan nenozīmē, ka ietekme būs mazāka – augstākas enerģijas izmaksas pakāpeniski atspoguļosies ne tikai komunālajos maksājumos, bet arī pārtikas, preču un pakalpojumu cenās.

TTF etaloncena šobrīd ir pietuvojusies šā gada augstākajam līmenim – piecu tirdzniecības dienu laikā tā pieaugusi par 14 %, pēdējā mēneša laikā par 24 %, bet kopš gada sākuma – par 83 %. Bankas Citadele aplēses rāda, ka Latvijā cenu šoks būs jūtams vēlāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču ne mazākā apmērā – 10 % gāzes cenas pieaugums divpadsmit mēnešu laikā kopējo cenu līmeni palielina par 0,54 %. Visvairāk sadārdzinājumu izjutīsim mājokļa un komunālo pakalpojumu izmaksās, taču tā ietekme pakāpeniski nonāks arī pārtikas, preču un pakalpojumu cenās.

Galvenais pašreizējā gāzes cenu kāpuma iemesls ir konflikts Irānā, kas sākās 27. februārī un pēc nosacītas deeskalācijas, atsākās jūlijā. Hormuza šaurums, pa kuru parasti tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), joprojām faktiski ir slēgts, savukārt Kataras eksporta jaudas šobrīd ir galvenais piegāžu ierobežojums.

Vidēja ietekme vērojama rūpniecības preču cenās, kas pieaug par 0,84 %, preču cenās kopumā – par 0,67 %, pārstrādātās pārtikas cenās – par 0,63 %, pārtikas cenās – par 0,58 %, bet transporta cenās – par 0,56 %.

Vismazāk gāzes cenu kāpums ietekmē restorānu un izmitināšanas pakalpojumu cenas, kas pieaug par 0,42 %, pakalpojumu cenas – par 0,17 %, bet pamatinflāciju – par 0,15 %. Vienkāršoti sakot, lielākajā daļā patēriņa groza cenu izmaiņas ir nelielas – lielāko daļu kopējās ietekmes rada komunālo pakalpojumu sadārdzinājums.

Salīdzinot Baltijas valstis, 10 % gāzes cenas pieauguma kopējā ietekme divpadsmit mēnešu laikā ir gandrīz identiska – Latvijā 0,54 %, Lietuvā 0,55 %, bet Igaunijā 0,59 %. Tātad visās trīs valstīs cenu šoka apmērs ir līdzīgs, taču būtiski atšķiras brīdis, kad tas sāk atspoguļoties inflācijā.

Igaunijā kopējais inflācijas indekss reaģē uzreiz, Lietuvā – pēc diviem mēnešiem, bet Latvijā – pēc trim. Mājokļa un komunālo pakalpojumu izmaksās atšķirība ir vēl izteiktāka – Latvijā ietekme parādās pēc pieciem mēnešiem, savukārt Lietuvā un Igaunijā tā ir tūlītēja.

Kopumā augstāku gāzes cenu ietekme Latvijas mājsaimniecības sasniegs vēlāk nekā kaimiņvalstīs, taču tās apmērs nebūs mazāks. Lielākā daļa sadārdzinājuma ikdienas tēriņos atspoguļosies laika posmā no ceturtā līdz desmitajam mēnesim. Šai nobīdei ir arī zināma priekšrocība – mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir vairāk laika sagatavoties lielākiem komunālo pakalpojumu un pārtikas izdevumiem.