Izplatītākie un “dārgākie” mīti par pensijām Latvijā

Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš skaidro izplatītākos mītus, kas saistīti ar uzkrājumu vecumdienām.

Pieņēmums par īso mūžu ir pretrunā ar 2024. gada statistikas datiem, kas rāda, ka vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā sasniedza 76,4 gadus, kas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Mirstības un mūža ilguma dati liecina, ka 65 gadu vecumu sasniegušo vīriešu vidējais turpmākās dzīves ilgums ir 14,9 gadi, bet sievietēm tie ir pat 19,7 gadi. Tie ir vidēji 15-20 gadi, kuros dzīves laikā veidotais uzkrājums kalpos kā nodrošinājums pilnvērtīgai dzīvei.

Tā kā valsts garantētā pensija šobrīd veido jau vidēji ap 40 % no līdzšinējiem ienākumiem, lai saglabātu ierasto dzīves līmeni papildus palīdzēs personīgās uzkrāšanas iespējas, piemēram, pensiju 3. līmenis. Citu valstu pieredze rāda, ka ilgtspējīga pensiju sistēma balstās uz līdzsvaru starp valsts atbildību un katra cilvēka personīgo ieguldījumu. Valsts sniedz drošības spilvenu un sistēmas stabilitāti, savukārt papildu uzkrājumi palīdz stiprināt finansiālo neatkarību pensijā.

Ir vērts atcerēties, ka pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla apjomu būtiski ietekmē tieši izvēlētais ieguldījumu plāns. Pat šķietami nelielas ienesīguma atšķirības ilgtermiņā var radīt ievērojamu starpību gala uzkrājumā. Tāpēc īpaši svarīga ir savam vecumam, riska tolerancei un mērķiem atbilstoša pensiju plāna izvēle – piemēram, aktīvajā darba vecumā ieteicams izvēlēties aktīvos plānus, kas galvenokārt vai teju pilnībā iegulda akcijās. Piemērots ieguldījumu risinājums ļauj efektīvāk izmantot tirgus sniegtās iespējas un pakāpeniski palielināt dzīves laikā uzkrāto kapitālu. Savukārt neatbilstoša stratēģija var nozīmēt, ka uzkrājums neaug tik strauji, kā tas potenciāli varētu, tādējādi mazinot nākotnes finanšu iespējas.

Vairums jauc īslaicīgu vērtības kritumu ar naudas zaudēšanu, taču ieguldījumu tirgū svārstības ir normāla, pat sistēmatiska parādība. Pensiju plānu līdzekļi netiek ieguldīti vienā aktīvā – tie ir diversificēti un sadalīti starp daudziem uzņēmumiem, valstīm un nozarēm visā pasaulē. Šāda risku sadale un profesionāla pārvaldība ir galvenais riska pārvaldības pamatprincips, kas neļauj atsevišķām tirgus svārstībām sagraut visu uzkrājumu. Turklāt procesu stingri uzrauga regulators. Vēsturiski pēc kritumiem seko izaugsme, tāpēc īstermiņa svārstības ilgtermiņa uzkrājumam nav bīstamas.

Joprojām valda uzskats, ka nāves gadījumā pensiju uzkrājums paliek valstij, taču realitātē gan 2. līmenī, gan 3. līmenī uzkrātais kapitāls ir mantojams. Būtiskā atšķirība ir procesā – ja pensiju 3. līmenis tiek mantots automātiski, tad 2. līmeņa gadījumā iedzīvotājam pašam ir jāizdara atzīme portālā Latvija.lv. Ja šādas norādes nav, likums paredz uzkrājuma ieskaitīšanu valsts pensiju speciālajā budžetā. Tātad nauda nekur nepazūd, taču tās tālākais ceļš ir atkarīgs tikai no paša cilvēka izvēles.