Iedzīvotāju gaidas par pensiju pārsniedz 1500 eiro

30 % respondentu uzskata, ka pilnvērtīgai dzīvei pensijā būtu nepieciešami 1501–2000 eiro mēnesī, bet katrs ceturtais jeb 25 % norāda, ka pensijai būtu jāpārsniedz 2000 eiro mēnesī.

Oficiālie dati apliecina ievērojamu atšķirību starp iedzīvotāju gaidām un faktisko situāciju. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pērnā gada jūnija informāciju kopā Latvijā ir 434 493 pensionāri, savukārt vidējā vecuma pensija Latvijā bija 624,85 eiro. Lielākā vidējā pensija reģistrēta Mārupes novadā – 780,89 eiro, savukārt mazākā – Rēzeknes novadā – 515,31 eiro.

Pensiju zem 1000 eiro mēnesī kā pietiekamu pilnvērtīgai dzīvei min tikai 5 % respondentu, apliecinot, ka sabiedrības izpratnē šāds ienākumu līmenis vairs netiek uzskatīts par adekvātu vecumdienu nodrošināšanai.

“Salīdzinot aptaujas rezultātus ar faktisko pensiju līmeni, secināms, ka sabiedrības priekšstati par finansiāli nodrošinātām vecumdienām krietni atšķiras no īstenības. Tas norāda uz strukturālu problēmu un nepieciešamību rīkoties pašiem – bez papildu uzkrājumiem un mērķtiecīgas finanšu plānošanas liela daļa iedzīvotāju nevarēs sasniegt tādu finansiālās labklājības līmeni, ko viņi paši uzskata par nepieciešamu pilnvērtīgai dzīvei,” saka Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

Aptauja rāda, ka visaugstākās pensijas gaidas ir jaunāko iedzīvotāju vidū – vecuma grupā no 18 līdz 39 gadiem 59 % respondentu uzskata, ka pilnvērtīgai dzīvei pensijā nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī. Savukārt iedzīvotāju grupā vecumā no 60 līdz 74 gadiem šādu viedokli pauž 42 % respondentu, kas liecina par piesardzīgāku vērtējumu un realitātes apzināšanos, tuvojoties vai jau esot pensijā.

2025. gada septembra beigās Latvijā kopumā bija noslēgti gandrīz 437 tūkstoši pensiju trešā līmeņa līgumu, kas liecina, ka mazāk nekā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju veido papildu uzkrājumus vecumdienām. Savukārt kopējais uzkrājums pensiju trešajā līmenī bija sasniedzis gandrīz 990 miljonus eiro.

“Vienlaikus redzams, ka daudzi iedzīvotāji uzkrājumus neveic regulāri, turklāt vidējais klientu vecums joprojām ir salīdzinoši augsts. Tāpēc īpaši būtiski ir mudināt gados jaunākus cilvēkus sākt krāt pēc iespējas agrāk. Pat nelielas, bet regulāras iemaksas ilgtermiņā var sniegt nozīmīgu finansiālu drošību nākotnē,” norāda K. Purgailis.

Iedzīvotāju aptauju CBL Asset Management sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.