Elektrība lētāka, pārtika dārgāka – ko gaidīt turpmāk?

Patēriņa cenu līmenis Latvijā 2025. gada decembrī gada griezumā pieauga par 3,5 %, bet salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 0,1 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā eirozonā inflācijas līmenis noslīdējis līdz 2 %, nostiprinoties pie Eiropas Centrālās bankas ilgtermiņa mērķa līmeņa. Latvijā tomēr inflācija saglabājas virs Eiropas vidējā līmeņa pamatā straujā algu pieauguma dēļ.

Inflācijas līmenis pakalpojumu sektorā bijis augsts, īpaši komunālo pakalpojumu jomā– pieaugušas ūdensapgādes, siltumenerģijas un kanalizācijas pakalpojumu cenas, samazinājušās elektroenerģijas un mājokļa īres cenas. Ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums, kas gada laikā pieauga par 6,9 %, ir devis lielāko ietekmi uz kopējo gada inflāciju +1,18 % apmērā.

Otra būtiskākā patēriņa kategorija, kas devusi 1,14 % no kopējās gada inflācijas, bija pārtikas preces, kuru cena gada laikā pieaugusi par 4,2 %. Neskatoties uz dažādām sezonālajām akcijām, pārtikas cenas decembrī pieauga par 0,2 %, lielāko pieaugumu novērojot zivīm (+7,5 %) un sulām (+5,1 %).

Nepārstrādātas pārtikas cenu pieaugums ir devis lielāko ietekmi uz kopējo inflāciju eirozonā, kas, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, aizgājušā gada pēdējā mēnesī pret 2024. gada decembri pieauga par 4,2 %. Diemžēl šis fakts signalizē, to, ka arī turpmākajos mēnešos varam sagaidīt pārtikas cenu pieaugumu arī Latvijā. Cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem pārtika un komunālie pakalpojumi ir vienas no galvenajām izdevumu pozīcijām, tāpēc aizvadītā gada cenu izmaiņas šajās kategorijās būtiski ietekmējušas šo iedzīvotāju grupu.

Latvijā šogad inflācija varētu būt zemāka nekā 2025. gadā, tomēr saglabāsies nedaudz augstāka nekā vidēji Eiropā, jo pie mums turpināsies algu kāpums, kas pārsniedz eirozonas vidējo algu kāpumu. Gada sākumā cenu pieaugumu veicinās arī akcīzes nodokļa palielinājums degvielai un gāzei, kas ietekmēs transporta un loģistikas izmaksas, ilgtermiņā ietekmējot kā preču, tā pakalpojumu cenas.

Lai gan decembrī nedaudz par 0,2 % samazinājušās tabakas izstrādājumu cenas, šī ietekme būs īslaicīga, jo no šī gada 1. janvāra stājas spēkā akcīzes nodokļu izmaiņas šajās produktu grupās.

No 1. jūlija paredzēts PVN samazinājums atsevišķām pārtikas grupām, piemēram, pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, kas veicinās šo pārtikas preču cenu samazinājumu, tomēr ietekme uz kopējo inflācijas līmeni prognozējami nebūs ļoti būtiska. Lai arī Ziemeļeiropas reģionā piedzīvoto auksto laikapstākļu dēļ janvārī ir būtiski pieaugusi elektroenerģijas cena, tā visticamāk nākamajos mēnešos stabilizēsies. Kopumā energoresursu tirgū šobrīd nav signālu par gaidāmu strauju cenu kāpumu, kas būs atbalstoši inflācijas samazinājumam. Tomēr ģeopolitiskie riski, piemēram, Venecuēlas operācijai līdzīgi notikumi citos reģionos, joprojām var ietekmēt situāciju.