Cenu pieaugums eirozonā, šķiet, sāk pierimt pēc tam, kad ir sasniedzis maksimumu. Jūlijā tas atkal samazinājās, šoreiz līdz 5.3%, salīdzinot ar jūnijā novēroto gada inflāciju 5.5% apmērā.
Saskaņā ar Eurostat datiem izdevumi pārtikai, alkoholam un tabakai eirozonā gada laikā pieauga par 10.8%, rūpniecības precēm – par 5.6%, bet pakalpojumiem – par 5.6%. Enerģijas izmaksas bija par 6.1% zemākas nekā gadu iepriekš.
Eiropas akcijas palikušas ASV putekļos. Arī attiecībā uz nākotni pesimisms par Eiropu aug. Savukārt uz ASV investori joprojām raugās ar lielām cerībām.
Šonedēļ Volstrītas analītiķi plaši komentēja Fitch lēmumu pazemināt ASV kredītreitingu un to, vai ASV FRS spēs realizēt “mīksto piezemēšanos”. Tika arī aicināts pievērst uzmanību akciju cenu aplēsēm, jo tās varot būt pārāk augstas.
Inflācija eirozonā jūlijā samazinājās, un jaunie izaugsmes rādītāji liecināja par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu šā gada 2. ceturksnī, taču ekonomisti joprojām baidās, ka varētu būt iespējama lejupslīde.
Uzņēmuma naudas plūsma ir kā dzīvs organisms – reizēm tajā vērojami straujāki pieaugumi, citkārt – mierīgāka plūsma. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai vienmēr būtu arī kādi brīvie līdzekļi, kas rada drošības sajūtu un veicina attīstību, līdz ar to aktuāls ir arī jautājums par šo līdzekļu uzglabāšanu tā, lai tie nezaudētu vērtību un vienlaikus būtu drošībā un viegli pieejami jebkurā brīdī.