2023. gada sākumā Eiropā ir labāka situācija, nekā tika prognozēts rudenī
Eiropas Komisija publiskojusi aktuālās ekonomikas prognozes, kurās tiek paredzēts, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika izvairīsies no recesijas, taču šķēršļi saglabājas. Kādi būs tuvākie mēneši?
Ir pagājis gandrīz gads, kopš Krievija sāka agresijas karu pret Ukrainu, un ES ekonomika 2023. gadā sākumā ir labākā situācijā, nekā tika prognozēts rudenī. Saskaņā ar ziemas starpposma prognozi izaugsme šogad varētu sasniegt 0.8% ES un 0.9% eirozonā. Patlaban izskatās, ka abas valstu grupas tomēr izvairīsies no tehniskās recesijas, kas tika prognozēta gadu mijā. Šī prognoze arī paredz nedaudz mazāku inflāciju gan 2023., gan 2024. gadā.
Āzijas akcijas kritās un dolāra kurss pirmdien pieauga, investoriem šonedēļ gaidot svarīgu datu publicēšanu, tostarp ASV patēriņa cenu datus, kas varētu apstiprināt, ka cīņa ar inflāciju nebūt nav beigusies.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) uzskata, ka eirozonas ekonomika šogad būs daudz spēcīgāka nekā šobrīd daudzi pasaules ekonomisti biedē. Šobrīd pieaug cerības, ka valstīm izdosies izvairīties no sāpīgas recesijas.
Ekonomiskā aktivitāte ASV pēdējās nedēļās joprojām ir vāja, teikts Federālo rezervju sistēmas (FRS) trešdien publiskotajā ziņojumā, kurā prognozēta pieticīga izaugsme tuvākajos mēnešos.
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.