Alphabet akcijas krītas pēc Google robota kļūdas. Bet vai tiešām tā bija kļūda?

Pēdējos mēnešos viena no top tēmām pasaulē ir mākslīgā intelekta attīstība. Ja pirms kāda laika varēja likties, ka mākslīgajām intelektam būs grūti darīt kaut ko ļoti radošu, tad tagad vismaz daļa šādu pieņēmumu ir krietni iedragāti. Redzams, ka mākslīgais intelekts iespiežas arī mākslas pasaulē un nav izslēgts, ka tas nākotnē gan nosacīti gleznos, komponēs daļu cilvēku klausītās mūzikas, gan rakstīs filmu un seriālu scenārijus.

Microsoft un mākslīgā intelekta uzņēmums OpenAI paziņoja par vienošanos, ar kuru Microsoft vairāku gadu laikā ieguldīs miljardiem dolāru slavenā teksta veidošanas robota ChatGPT izstrādātājā.

Pēc Google mātes uzņēmuma Alphabet ziņojuma par 4. ceturkšņa rezultātiem, akcijas šodien pirms tirgus atvēršanas samazinājās par vairāk nekā 4%.

Uzņēmuma naudas plūsma ir kā dzīvs organisms – reizēm tajā vērojami straujāki pieaugumi, citkārt – mierīgāka plūsma. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai vienmēr būtu arī kādi brīvie līdzekļi, kas rada drošības sajūtu un veicina attīstību, līdz ar to aktuāls ir arī jautājums par šo līdzekļu uzglabāšanu tā, lai tie nezaudētu vērtību un vienlaikus būtu drošībā un viegli pieejami jebkurā brīdī.