Āzijas akcijas ceturtdien Volstrītā turpināja pieaugt, ko atbalstīja signāli, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu palēnināt procentu likmju paaugstināšanas tempu. Akciju kāpumu ietekmēja arī ziņas par jauniem ekonomikas stimuliem no Ķīnas.
MSCI plašākais Āzijas un Klusā okeāna valstu akciju indekss ārpus Japānas palielinājās par 0.5%, Dienvidkorejas Kospi pieauga par 0.9%, Ķīnas CSI300 kritās par 0.37%, Honkongas Hang Seng pieauga par 0.6% un Japānas Nikkei palielinājās par 0.9%.
Āzijas akcijas trešdien pieauga, bet naftas un dolāra kurss kritās, jo pieaugošais Covid-19 gadījumu skaits Ķīnā radīja bažas par papildu ierobežojumiem, kas varētu palēnināt pasaules otrās lielākās ekonomikas atveseļošanos. Investori ar nepacietību gaida Federālās rezervju sistēmas (FRS) novembra protokolu.
Āzijas akciju tirgi kritās, investoriem analizējot Federālās rezervju sistēmas amatpersonu komentārus par procentu likmju paaugstināšanu un izvērtējot Covid-19 ietekmi Ķīnā. Saūda Arābija ir noliegusi apgalvojumus, ka OPEC+ apsver iespēju palielināt naftas ieguvi.
Āzijas akciju tirgi un naftas cenas pirmdien kritās, investoriem satraucoties par Ķīnas jauno Covid-19 ierobežojumu ekonomiskajām sekām, kas atspoguļojās dolārā un obligācijās.
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.