Naftas cenu kāpums liecina, ka globālais pieprasījums pēc enerģijas ir stabils
Naftas cenas trešdien pieauga pēc negaidīta ASV krājumu krituma un spekulācijām, ka Ķīna varētu atvieglot savu stingro Covid-19 politiku. Abas pazīmes liecina, ka varētu būt lielāks pieprasījums pēc degvielas, vēsta Barron's.
Brent jēlnaftas cena pieauga par 0.6% līdz 95.17 dolāriem par barelu. WTI pakāpās par 0.8% līdz 89.09 dolāriem par barelu.
Saistītie raksti
British Petroleum (BP) šodien ziņoja par 3. ceturkšņa peļņu 8.15 mljrd. dolāru apmērā, kas pārsniedza gaidīto. Peļņu veicināja spēcīga dabasgāzes tirdzniecība un augstās enerģijas cenas.
ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) pirmdien aicināja naftas un gāzes uzņēmumus izmantot rekordpeļņu, lai samazinātu izmaksas amerikāņiem un palielinātu ražošanu. Ja tas netiks darīts, uzņēmumiem nāksies maksāt lielākus nodokļus, vēsta Reuters.
Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5.decembrī. Savās pārdomās par iespējamām naftas cenu izmaiņām un sankciju ietekmi dalās Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists.
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.
Enimloetud
Viimased uudised
Hetkel kuum
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu