Metālu tirdzniecībā sliktākais laiks kopš pagājušās finanšu krīzes
Rūpniecisko metālu apakšindekss šī gada otrajā ceturksnī ir samazinājies par 26%, kas ir lielākais kritums kopš 2008. gada beigām. Metālu kritums paātrinājās pēc tam, kad Federālā rezervju sistēma paaugstināja procentu likmi par 0.75%.
Piektdien Londonas metālu biržā vara cena sasniedza 16 mēnešu zemāko līmeni – 8122.50 dolārus par tonnu, bet jūnijā tā samazinājās vēl par 11%, kas ir viens no lielākajiem mēneša kritumiem pēdējo 30 gadu laikā. Arī citi metāli ir samazinājušies, piemēram, alva ir samazinājusies vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar marta maksimumu.
Eiropas Tērauda asociācija (Eurofer) prognozē, ka tērauda patēriņš Vecajā kontinentā šā gada otrajā un trešajā ceturksnī piedzīvos recesiju, jo tērauda izmantošanas apjomi rūpniecībā šogad samazinājušies uz pusi. Biržās reaģē uz šo noskaņojumu, un metālu cenas krītas.
Šie finanšu tirgos svārstīgie laiki investēšanu nepadara vieglu. Protams, tai arī nevajadzētu būt vieglai, jo pretējā gadījumā arī nebūtu iespējas nopelnīt, ja jau tas viss būtu tik vienkārši.
Uzņēmuma naudas plūsma ir kā dzīvs organisms – reizēm tajā vērojami straujāki pieaugumi, citkārt – mierīgāka plūsma. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai vienmēr būtu arī kādi brīvie līdzekļi, kas rada drošības sajūtu un veicina attīstību, līdz ar to aktuāls ir arī jautājums par šo līdzekļu uzglabāšanu tā, lai tie nezaudētu vērtību un vienlaikus būtu drošībā un viegli pieejami jebkurā brīdī.